Valmiera Var Velo!

"Valmiera Var Velo" video tika nofilmēts, lai parādītu, ka Valmierā ir iespējams pārvietoties ar velosipēdu. Vēlējāmies parādīt to cik daudz populāru un ne tik populāru vietu var apmeklēt ar velosipēdu, pārsvarā pārvietojoties pa velo celiņiem.


Protams, Valmierā, par velo celiņiem, par velo kūltūru, varētu runāt daudz un dikti.Bet par to kādā citā video, vai rakstā:)

No tūrisma nenogurst. Tā ir atpūta

Jaunieši, studējot augstskolā, cenšas apvienot mācības ar algotu darbu. Retāk mācās un strādā vidusskolas vecuma jaunieši, tomēr arī tādi ir. Toms Treimanis (19 gadi) mācās Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma 4. kursā. Viņš klātienē apgūst ekotūrisma specialitāti un strādā aktīvā tūrisma centrā "Eži".
Toms saka, ka viņam tas nav grūti, jo darbs lielākoties ir nedēļas nogalē un vasarā, kad tehnikumā ir mācību brīvlaiks. Turklāt, kā pats saka, viņš no tūrisma nespēj nogurt.

"Man patīk gan mācības, gan darbs, un tie ir cieši saistīti. Mani vienmēr ir interesējis tūrisms, turklāt neesmu mājās sēdētājs. Patīk braukt ar velosipēdu, laivot un doties pārgājienos. Domāju, aktīvas nodarbošanās ir labākais, kā cilvēks var pavadīt brīvo laiku. Aizraujos arī ar vecu velosipēdu remontēšanu, man ir vairāki padomju laikos ražoti divriteņi," stāsta jaunietis un piebilst: "Strādājot "Ežos", redzu, ka aktīvā atpūta patīk daudziem. Vasarā īpaši pieprasītas ir sporta spēles, tajās piedalās gan draugu kompānijas, gan darba kolektīvi. Vasarās darba netrūkst, man par to prieks."

Toms ir valmierietis, šovasar strādās arī Valmierā. "Būšu Gaujas tramvajam kā kapteinis - gids. Tas man liekas saistoši," domās dalās Toms un vērtē, ka Latvijā tūrisms ir augstā līmenī, bet visvairāk Toms novērtē to, ka cilvēki ir gatavi atpūsties dabā.

Runājot par nākotni, Toms neslēpj, ka vēlas attīstīt savu biznesu.

"Tehnikumā izstrādājot biznesa plānus, radušās pat diezgan skaidras idejas, ko un kā varētu darīt. Esmu no cilvēkiem, kurš Latvijā jūtas labi un nedomā no šejienes braukt prom. Manuprāt, jauniešiem vajag izmēģināt spēkus uzņēmējdarbībā. Es domāju to darīt lauku tūrismā, lai gan jāteic, ka jau daudzas labas nišas ir aizņemtas. Man prieks par cilvēkiem, kuri, laukos dzīvojot, domā, kā apkārtējo vidi padarīt tīru, sakoptu un tūristiem interesantu," saka Toms.

Runājam ar puisi arī par to, vai jaunieši prot kvalitatīvi un interesanti atpūsties. Toms bilst, ka lielākoties katrs atrod savu aizraušanos, tomēr netrūkst arī jauniešu, kuri nespēj iedomāties brīvdienas bez alkohola lietošanas.

"Taču tas ir ļoti individuāli, daudzi jaunieši aizraujas ar interesantām lietām un pilnveidojas. Daudz atkarīgs arī no draugiem. Ja līdzās ir feini cilvēki, paveras arī interesantas atpūtas iespējas," saka Toms. Viņš novērtē arī to, ka arvien vairāk jauniešu ikdienā pa ielām pārvietojas ar velosipēdiem.

"Braukšana ar velosipēdu ir ne tikai veselīga, bet arī ekonomiska. Protams, Latvijai līdz Holandes līmenim, kur lielākā daļa cilvēku pārvietojas ar divriteņiem, vēl tālu, tomēr arī Latvijā redzam aizvien vairāk velosipēdistu. Protams, tam līdzi nāk arī autovadītāju un velosipēdistu saskarsmes kultūra, kas gan vēl nav īsti laba," vērtē tehnikuma audzēknis.

Toms arī atklāj, ka turpinās studijas tūrisma nozarē, un bilst, ka viņš nekad nebūs celtnieks vai pārdevējs. Viņš labprātāk komplektētu 30 cilvēku grupu, uzsēdinātu uz velosipēdiem un dotos trakulīgā braucienā.

Liene Lote Grizāne

Piedzīvojums dabā ar Viļļu un Treimani.

Ja pirmais raidījums, jā, tā mēs viņu ar Dāvi saucam, radās pavisam nejauši, tad pārējie divi jau tika veidoti speciāli. Atšķirībā no pirmā video šajos tika speciāli jau izplānots ko vajag filmēt un kur filmēs. Pašiem liekas ka neplānojot filmētais materiāls bija interesantāks:) 

Piedzīvojums dabā ar Viļļu un Treimani 2

Tātad, gribējām jums parādīt cik ekotūrisms ir foršs. Video materiālā ir redzami sižeti no mūsu trīs dienu prakses, kas norisinājās Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Sadarbojāmies ar Ziemeļvidzemes biosfēras centra darbiniekiem, un izpildījām viņu uzdotos darbus trīs dienu garumā:)

Šeit neliels raksts no portāla meži.lv :

 Ekotūrisma studenti praksē Gaujas nacionālajā parkā.

Pagājušajā nedēļā, trīs dienu garumā Gaujas nacionālā parka teritorijā norisinājās Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma 20 ekotūrisma programmas studentu rudens prakse. Prakses ietvaros notika gan teorētiskas lekcijas, gan praktiskas un radošas vides izglītības nodarbības, gan praktiskie darbi tādos dabas tūrisma objektos, kā Sietiņiezī un Grīviņas apkārtnē.

DAP Vidzemes reģionālās administrācijas speciālisti studentiem stāstīja par Natura2000 un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām Latvijā, to nozīmi dabas aizsardzībā, Gaujas nacionālā parka dabas vērtībām un tūrisma nozares attīstības iespējām Vidzemē.

Abpusēja un vērtīga izveidojās diskusija par vides izglītības nozīmi un tās realizācijas veidiem DAP Vidzemes reģionālajā administrācijā, par to kas un kā tiek piedāvāts izglītības iestādēm. Jaunieši kopā ar saviem pasniedzējiem ar interesi iesaistījās daudzveidīgajās aktivitātēs un atzina, ka tas ir labs veids, kā radoši mācīties par dabu un tās vērtībām.

Sadarbība ar Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma ekotūrisma programmas kursu tiek organizēta ar mērķi, lai pievērstu nākamo speciālistu uzmanību reālajai situācijai aizsargājamās teritorijās Latvijā, dabas resursiem un to nozīmei ekotūrismā.
Šīs prakses rezultātā tika atjaunoti galdi, soli, ugunskura vietas un tualetes Sietiņiezī un Grīviņas apkārtnē.

Šeit arī video materiāls: 

 

Piedzīvojums dabā ar Viļļu un Treimani 3

Šis video radās pateicoties tādam mācību priekšmetam kā Ekskursiju vadīšana. Mācību laikā, mēs mācamies, kā pareizi vadīt ekskursiju, kā runāt ar cilvēkiem, kādus žestus lietot utt. Pēdējās mācību stundas devāmies paši īstā ekskursijā un katrs tēlojām gidu kādā no apstāšanās vietām. Konkrēti man kā valmierietim tika iedalīta Valmiera. Takā man jau daļēji ekskursiju vadīšanā ir pieredze, tad man tas grūtības nepavisam nesagādāja:) Bet, esmu priecīgs, ka šāds priekšmets ir ieviests ekotūrisma specialitātē, jo tas ļoti daudz dod gida pieredzei:) Paldies skolotājā Paulīnai Sukarukai:) 

Par savu izvēli pārliecināti.

"Druva" viesojās Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā, lai kopā ar citiem uzņēmējiem piedalītos skolēniem veidotajā konkursā „Naudas koks". Tā mērķis bija rosināt padziļinātu interesi un izpratni par ekonomiku un komercdarbību, attīstīt prasmi radoši izmantot patstāvīgi iegūtās zināšanas un iemaņas.

Laikraksts skolēnu komandām bija sagatavojis uzdevumu. Jauniešiem vajadzēja izveidot "Druvas" reklāmu, kuras mērķis ir piesaistīt gados jaunus lasītājus. Par labākajām tika atzītas divas komandas - „Aktīvie tūristi" un „Visziņi". To dalībnieki „Druvai" pastāstīja par konkursa nozīmīgumu, kā arī vērtēja izglītības kvalitāti mācību iestādē.

4. kursa skolnieks Toms Treimanis teica, ka šādi konkursi tehnikumā notiek katru gadu, taču šogad konkurss bijis daudz interesantāks. „Pirmo gadu mums uzdevumus deva vietējie uzņēmēji, iepriekš tos sagatavoja skolotāji. Tas konkursu padarīja atraktīvāku un interesantāku. Tikai vēl gribējās, lai uzņēmēji ne tikai dod uzdevumus, bet arī vairāk pastāsta par savu profesionālo darbību, uzņēmuma attīstību," tā Toms.

Tehnikuma audzēkne Daiga Šteinboka atzina, ka piedalīšanās konkursā vēl vairāk nostiprina pārliecību par mācību iestādes izvēli. „Šajos četros gados iegūstu ne tikai vidusskolas zināšanas, bet arī profesiju, kas mūsdienās ir ļoti svarīgi, lai atrastu darbu. Skola mums dod pamatu, lai saprastu, kāda tad īsti ir izraudzītā profesija. Šeit mums ir iespēja arī saņemt stipendiju par labām sekmēm, kas nav iespējams vidusskolās," uzsver Daiga. Arī pārējie grupas dalībnieki atzīst, ka izvēli par labu profesionālajai izglītībai nekad nav nožēlojuši, jo ir pārliecināti, ka tā būs priekšrocība darba tirgū.

Toms īpaši novērtē, ka tehnikumā tiek apgūta ne vien teorija, bet ir arī prakses iespējas. „Ļoti svarīgi, lai skolā būtu praktiskās nodarbības, un mums tādas ir. Dažādu profesiju pārstāvji mums stāstījuši par savu pieredzi, veiksmēm un kļūdām. Mums ir iespēja no viņu pieredzes mācīties," uzsver Toms.

Savukārt Jānis Bisnieks, kurš tehnikumā apgūst datorzinātnes, atzina, ka noteikti vajadzētu daudz vairāk praktizēties uzņēmumos, iestādēs. Viņš labprāt iepazītu, kā darbojas IT uzņēmumi, kāda ir darba vide.

Jautāti par jauniešu darba iespējām Latvijā, skolēniem domas dalījās. Toms uzsvēra, ka viena no iespējām, kā dabūt labu darbu, ir pēc iespējas vairāk censties prakses vietās, kur, iespējams, nākotnē varētu strādāt. „Domāju, darbu var dabūt, taču gribētos pašam savu uzņēmumu. Mums, ceturtā kursa audzēkņiem, skolotāji uzsver, ka varbūt labāk uzreiz nemesties strādāt pie kāda, bet mēģināt izveidot kaut ko savu. Sākumā ikvienam vajadzētu iemēģināt roku savā biznesā, nevis uzreiz strādāt cita labā," domās dalās Toms.

Taču topošais datorspeciālists Dainis Veisis gan atzīst, ka Latvijā darbu meklēt pat nemēģinās. „Man vairāki draugi ir ārzemēs, pēc viņu stāstiem saprotu, ka tur ir labāk. Domāju, pēc tehnikuma beigšanas arī es došos uz ārzemēm, jo tur var vairāk nopelnīt," tā Dainis. Taču tam nepiekrīt Daiga un saka: „Darbu var atrast arī Latvijā, tikai bieži vien šķiet, ka jaunieši pēc skolas beigšanas ir par sevi pārāk augstās domās un vēlas uzreiz kļūt par menedžeriem, vēlas lielu algu, bet nesaprot, ka jāsāk no mazumiņa. Visiem tikai liekas, ka ārzemes ir tā lielā laimes zeme, bet, kad aizbrauc un paskatās reālo situāciju, tad domas bieži vien mainās."

Zane Ieviņa

T9 ar slēpēm iekaro Kazu gravu un Vaives dzirnavas

Šā gada 18. martā tika veikts plānotais slēpošanas T9 kursa audzēkņiem. Lai spētu labi  pavadīt  šo dienu, bija ļoti jāsagatavojas. Bija daudz un dažādi plānošanas darbi, sākot ar dienas izvēli un beidzot ar maizīšu un desu pakošanu katra ceļasomās. Laiks mūs lutināja. Diena bija brīnišķīga ar silto sauli un labo garastāvoki. Visi pilni pozitīvisma devāmies ceļā. Slēpes bija dažādas tāpat kā nūjas, bet arī tas neļāva mums neizbaudīt dienu un katru kritienu paciest  un piecelties ar smaidu uz lūpām. Tā kā ceļs bija ilgs un garš (aptuveni 16 km), bija jādodas ceļā jau no paša rīta.

Pirmais kilometrs bija viegls. Lejā pa kalnu, tas visiem bija patīkams, jo nebija jāpieliek lielas pūles. Krita gandrīz visi, bet par laimi, cietušo nebja. Katrs kritiens mūs mazliet pamācīja un lika turpnāt ceļu ar koncentrēšanos uz slēpēm un kustībām. Kā jau draudzīga grupa, neviens nepalika aizmugurē, visi atpalikušie aiz muguras arī tika pagaidīti un tā visu ceļu.

Pirmie nobraucieni

Kad aizslēpojām līdz Takeši cietoksnim mazliet vairāk jau bijām pieraduši gan pie laikapstākļiem, gan pie nūjām rokās. Tā arī slēpojuši pat nepamanījām mūsu jaunatnākušu draugu – vilka suneni. No sākuma viens no otra mazliet baidījāmies, bet, tad jau sadraudzējāmies, tomēr mazliet savu distanci viens no otra ieturējām. Nokristīijām viņu par Ļidu. Aptuveni tajā pašā laikā pamanījām arī citus Latvijas faunas pārstāvjus – 2 stirnas. Tās gan bija bailīgas, bet aplūkot mazliet gan paspējām. Mazliet vēlāk arī redzējām buku nedarbus. Kā tie ar saviem ragiem bija nokasījuši mizu kokiem un apgrauzuši zarus. Dodoties uz Kazu gravu sanāca iet gar krauju. Visi novilkām slēpes, izņemot bezbailīgo Elīnu. Tā iedama, viena no slēpēm iedūrās sētā, bet no kraujas gan viņa nenokrita. Uzreiz pievienojās palīgspēki, Adrija palīdzēja no sētas atbrīvoties. Tā arī turpinājām ceļu.

Tikuši Kazu gravā visi jau bijām mazliet noguruši, bet šis bija tāds jauks nogurums, kā pēc labi padarīta darba! Tur pafotografējāmies pie ūdenskrituma dažādos veidos. Viens no ūdenskritumiem bija sasalis, ir taču ziema. Tas izskatījās ļoti skaisti, varējām pat ielīst tajā iekšā. Daži pat paspēja tur noslēpties, uzrāpjoties pa klintīm zem ledus, bet visi tika atrasti un neviens netika tur atstāts.

Kazu gravas ūdenskritums

Tālāk ar burkšķošiem vēderim devāmies uz Kazu gravas pakāji, ieturēt maltīti. Tur mēģinājām uzkurināt ugunskuru. Dažiem puišiem bija jāsavāc bērzu tāsis, pārējiem malka un egļu zari. Paspējām pat uzspēlēt spēli Ugunskura kurināšanu. Kurš ar vienu sērkociņu uzkurinās ugunskuru. Uzverētāju nebija – neviens to nespēja, bet Kristaps pamanījās to izdarīt ar otro sērkociņu. Tad arī pieņēmām viņu par uzvarētāju. Malacis! Tur uzcepām desiņas, padzērām tēju no termosiem un ēdām ko nu kurš bija paņēmis līdz. Ketija pīrādziņus, Toms tostermaizes. Tā pilniem vēderiem nojaucām ugunskuru un devāmies tālāk, dabā!

Pēc pusdienām bija garš un lēns kāpiens augšā pa kalnu. Bija grūti, bet visi tikām augšā. Nokļuvuši Garkalnes augstienes virsotnē pavērās skaists skats uz Jaunraunu. Augšā gan bija auksts pretvējš sejā, bet aptuveni 2 km garo taisno ceļu pieveicām ātri un bez liekas pīkstēšanas. Pēc tam mūsu uzdevums bija interesantais nobraucies lejā pa kalnu. Dāvis aizņēmies Jāņa slēpes, salicis visas 4 kopā uz vēdera, kā skeletonā, devās lejā pa kalnu. Pašam ļoti patika. Tā kā Jānis bez slēpēm grima sniegā, Ieva viņu paķēra uz savām slēpēm. Tā abi  divi tandēmā lejā pa kalnu tika sveiku un veseli. Zanda pa ledus trasi lejā pa kalnu sēzus uz slēpēm, kā ragavām. Tā līdz pat sadursmei ar Reini, Arvīdu un Tomu. Par laimi neviens necieta un ceļš turpinājās. Nobraucienā nonācām pie Vaives dzirnavām. Pētījām kāzinieku piestiprinātās atslēgu sprādzes pie Vaives tilta un domājām, ja būtu vasara,  kādu no tām noteikti atrastu ūdenī. Tālāk slēpojot pāri nosusinātajam dīķim, redzējām kā tur barību bija meklējušas mežacūkas, sniegs bija izrakņāts pat līdz zemei. Tad pa jaunizdomāto ceļu (domājām arī īsāko un vieglāko, bet maldījāmies) lēnām gar biatlona trasi devāmies atpakaļ uz tehnikumu. Bijām pārguruši, Arvīds Rozītis izsalcis. Nonākuši līdz biatlona trasei, pēdējais kāpiens kalnā un bijām gandrīz galā. Mazliet vēl uz priekšu un bijām jau pie slēpju noliktavas. Slepošanas pārgājiens T9 kursā bija noslēdzies patīkami, bez cietušajiem un laimīgi. Gandrīz visi bijām tikuši līdz galam. Visa ceļa garumā izmanojām arī mobilo aplikāciju endomondo, ar kuras palīdzību noteicām ne tikai kartes apveidus un kilometru garumu, bet arī noslēpoto laiku, kas bija aptuveni 6 stundas. Esam ne tikai „zaļi”, bet arī izmantojam jaunās tehnoloģijas.

Gandarīti par paveikto darbu ar mazu nogurumu sakām – dodieties arī jūs dabā! Izbaudiet ziemu, slēpes un dabu! Jums patiks tikpat ļoti kā patika mums!  

Piedalījās: Adrija Aveniņa, Kristaps Baltiņš, Sintija Bebre, Jurģis Krauklis, Arvīds Pavlovs, Elīna Purmale, Ketija Raiska, Zanda Runce, Arvīds Rozītis, Reinis Rabenau, Ieva Tomsone, Toms Treimanis, Dāvis Viļļa, Andrejs Vozņakovs un Jānis Olengovičs.

Pierakstīja: Daiga Šteinboka un Edijs Krievs. 


Neliels ieskats video formātā:

Ekotūrisms manā skolā.

Šajā postā, pastāstīšu tikai nedaudz par to kā izpaužas Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikumā Ekotūrisma specialitāte. Ja sekosiet man līdzi, tad turpmāk, šeit redzēsiet daudz rakstus, bildes un video par mūsu ekotūristu dzīvi:)

Skolā mēs esam 5 kursi, kas apgūst Ekotūrisma specialitāti. Kopā mūsu skaits varētu tuvoties 100 cilvēkiem. Un, protams, mums ir arī savs blogs, kurā ik pa laikam tiek ievietotas ziņas par mūsu aktivitātēm: http://ekoturisti.blogspot.com/

Kā jau redzams blogā dodamies dabā, bet pirms tam mēs skatāmies filmas, video, kā pareizi izdzīvot dabā, kā uzvesties, kur kurināt ugunskuru, kur iegūt ūdeni dabā un citas videi draudzīgas lietas.

Protams, arī neizpaliek dabas sakopšana, ne tikai Lielās Talkas laikā, bet arī ikdienā, vācam atkritumus skolas  teritorijā, vietējā mežiņā, jo tas ir ļoti iecienīts vietējo iedzīvotāju pastaigu mežs. Pāris bildes no Mūsu Eko dzīves:

 2. kursā devāmies uz Līgatnes dabas takām, lai arī daudzi domā, ka ziemā tur nav ko redzēt, tad viņi kļūdās. Dzīvnieciņi ir pavisam aktīvi, un mēs paši arī bijām, lai būtu silti spēlējām spēles:)

Ļoti bieži dodamies pārgājienos tuvējā skolas apkārtnē, konkrēti šī bilde no pārgājiena uz Senās Autīnes pilskalnu. 

 Ekskursijas arī ir ļoti liela vērtība. Ieguvām otro vietu  "EDEN Latvia" veidotā konkursā, kurā bija jāparāda Videi draudzīgs tūrisms, līdz ar to ieguvām iespēju doties uz Pokaiņu mežu un apskatīt apkārtējos objektus ap Pokaiņiem.
Šeit Reinis Dobeles pilsdrupās.

Prakses, kur tad bez tām, konkrēti šī bilde no trīs dienu prakses kopā ar Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta darbiniekiem. Iekārtojam laivotāju atpūtas bāzi pie upes Gauja, netālu no apdzīvotas vietas Liepa.






Un arī video:

        

Jau iepriekš minētā "EDEN Latvia" rīkotā konkursa video. Šādi mēs centāmies parādīt Videi draudzīgu tūrismu. Protams, šādu video veidojām pirmo reizi, un tagad pārrunājot, saprotam, ka būtu vajadzējis vairāk ievietot videi draudzīgas lietas:)

Drīzumā arī video"Piedzīvojums dabā ar Viļļu un Treimani" kopā ar slēpju pārgājiena postu.

Turpiniet sekot man!

Konkurss „Jaunais profesionālis 2013”

Konkurss „Jaunais profesionālis 2013” no 28.februāra līdz 3.martam risinājās Ķīpsalā „Skola 2013” laikā, kurā arī piedalījos es un pārstāvēju, kā viens no septiņiem dalībniekiem, Tūrisma nozari. Pavisam šajā konkursā tika pārstāvētas 16 nozares.

   Šim konkursam gatavojoties tika ieguldīts pamatīgs darbs gan no manas puses, gan no skolotāju un, protams, arī kursa biedru puses. Bija jāsagatavo mājasdarbs, kā pirmās dienas uzdevums, kurā vajadzēja prezentēt kādu inovatīvu tūrisma piedāvājumu novadā, kur atrodas skola. Apspriežoties ar skolotājiem nonācām pie secinājuma, ka tiks prezentēts "Cēsu Vecpilsētas māju stāsti" tūrisma piedāvājums, bet ne tikai Power point prezentācijas veidā, bet arī video veidā. Pats sarežģītākais uzdevuma punkts bija, tas, ka visai prezentācijai bija jānorisinās angļu valodā. Tika izplānots scenārijs, sadalīti darbi, lomas un filmēts video. Šeit arī redzama gala versija: 

 Video ir diezgan klusa skaņa, jo paralēli tam, es veicu stāstījumu.

Kamēr kursa biedri darbojās pie bukleta un vizītkartes izveides,lai es labāk spētu reklamēt tŗisma piedāvājmu, es cītīgi strādāju pie runājamā teksta, rakstīju to latviski, tad ar angļu valodas skolotāju to pārtulkoju gramatiski pareizi. Protams, arī biju video galvenais varonis:)
Pārējie divi uzdevumi, man nebija zināmi, zināju tikai to kas tur būs jādara, bet kāda virzienā un konkrēti neko nezināju.
    Otrās dienas uzdevums bija izveidot divu dienu maršrutu. To ka tāds būs jāveido zināju, bet to, ka tas būs jāveido Kurzemē un to, ka grupa kam jāveido būs 15 fotogrāfi uzzināju pēc izlozes.
Uzdevuma izpildes laiks bija 2 stundas. Strādājot likās, ka laiks būs daudz par maz, un arī bija tā, ka pabeidzu gatavoties līdz ar laika beigām. Interesanti, tas, ka abas divas pirmās dienas bijā jāuzstājas pirmajam, jo tāds cipars bija kritis izlozē. Šis uzdevums bija jāaizstāv latviešu valodā.
    Trešās dienas uzdevums arī bija tikai pavisam skaidrs pēc izlozes. Izlozēju sešus objektus, par kuriem bija jāpastāsta angļu valodā pēc 2 stundu gatavošanās. Šoreiz gan man krita pēdējais uzstāšanās numurs.:)
Abu dienu uzdevumos kā palīglīdzekļus varēja izmantot - datoru, kartes, gan līdz paņemtās, gan tās ko iedeva uz vietas.
Paralēli visiem triju dienu uzdevumiem, bija jāstrādā, informācijas stendā, kur arī tika vērtēts, kā tu runā ar konkursa skatītājiem un bija jāved žūrija ekskursijā pa konkursa norises vietu.
   Visbeidzot pēdējā, apbalvošanas diena. Plkst. 12.00 sāka dalīt balviņas par piedalīšanos no Talsu TIC, man uzdāvināja dāvanu karti uz Liepājas karostas cietumu. Un pateica to, ka 15.00 būs jākāpj uz apbalvošanas pjedestāla, bet konkrēti, kurā no trim vietām esmu, nepateica. Satraukums bija ļoti liels. Sākoties apbalvošanai, tas bija vel lielāks, bet sagaidot Tūrisma nozares vietu sadalījumu un dzirdot to, ka esmu ieguvis godpilno 1. vietu sekoja tikai prieki:)
Balva - 4 dienu ceļojums uz Z - Poliju.
   Šis konkurs man deva pamatīgu pieredzi, kontaktus ar tūrisma aģentūrām, Talsu TIC un, protams, jaunus draugus, jo lai ari mēs bijām konkurenti, paspējām sadraudzēties.

Aizsākot šī bloga dzīvi:)

  
Mani sauc Toms un man ir 19. Draugi dēvē par Tomiņu, bet kursa biedri saka ka dzīvē būšot īstens Ekotūrists. Tad nu arī savu pirmo postu iesākšu ar dziesmu, kas man ļoti tuva sirdij:)

     

 

Kārlis Kazāks ir viens no tiem, kas apbur mani kad vēlos tā sacīt pačilot:)

Klausieties arī jūs un pačilojiet:) Un sekojiet man līdz šajā blogā:)